Cultural and historical research of Nītaure manor
DOI:
https://doi.org/10.22616/j.landarchart.2023.23.11Keywords:
protection and preservation of architectural and cultural heritage, parks and gardensAbstract
The manor of Nitaure (Nitau) is located in Cesis County, where the roads to Riga, Sigulda, Piebalga and Ieriķi meet. The village of Nitaure began to develop only after 1887, when separate plots of land were separated from the manor for residential purposes. This time, however, the subject of research is the manor house and its owners, as well as the park, which, tidy and well-kept, delights not only the local residents. The history of the manor is closely linked to the von Fermor and von Stenbock-Fermor families. Research into the history of the manor is topical, as it is rich in events that have taken place throughout the ages. There is also a lot of evidence in the archives and other historical material.
References
Caune, A., Ose, I. Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2004., 353. lpp.
Jäger O. Weltgeschichte. 3. Band, Geschichte der neueren Zeit., Bielefeld un Leipzig: verlag von Belhagen & Klasing, 1909., S. 605., 608.
Zilgalvis, J. Grāfs Fermors un Nītaures skola. Māksla, 1996., 59. – 63. lpp.
Johans Kristofs Broce. Zīmējumi un apraksti. Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2007., 4. sēj., 172. – 175. lpp.
Lancmanis, I. Vidzemes muižu arhitektūra. Rīga: Rundāles pils muzejs, 2015., 57. lpp.
Ильйна Т. Иван Вишняков. Серия: Массовая библиотека по искусству. Ленинград: Художник РСФСР, 1980.
Nītaures baznīcā atradies arī Dorotejas Elizabetes Brūsas māsas Natālijas Katarīnas Albrehtas (Albrecht), dzim. Brūsas, (? – 1761) kapa piemineklis. Zināms ir arī abu māsu tēvs – Roberts Brūs (1668 – 1720)
Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. Rīga: DUE, 2007., 3. sēj., 96. lpp.
J. Ch. Brotze. Sammlung Liefländischer Monumente… 6. sēj., 3.daļa, BM06188A, BM06205A
Pirmajā Pasaules kara laikā 1917. gadā baznīcu, kuras tornis itkā kalpoja par orientieri ienaidnieka karaspēkam, saspridzināja. To 1928. gadā atjaunoja pēc arhitekta P. Kundziņa (1888 – 1938) projekta. Atjaunotais dievnams iesvētīts 1928. gada 9. oktobrī. Skat. Grīnvalds J., Polis J. u. c. Iepazīsi Cēsu novadu. Cēsis: Cēsu rajona padome, 2001., 97. lpp., Mašnovskis V. Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. Rīga: DUE, 2007., 3. sēj., 87. lpp.
Autora personīgais krājums
Blankenhhagens H. fon. Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga – Rīga. 1892 – 1913., 59. lpp.
Stenbock – Fermor A. Der rote Graf. Autobiographie. Berlin: Verlag der Nation, 1973
Livlands zerstörte Schlösser: 1905 – 1906. 1. Teil: Rigaer und Wendenscher Kreis. 1906
Antipovs, V., Zvirgzds, A. Latvijas PSR vecie parki. Rīga: Zinātne, 1967., 146. lpp.
Hirschfeldt, K. K. L. Theorie der Gartenkunst, Leipzig: W. G. Weidmans Erben und Reich, 1780., Bd. 3., S. 125
Johans Kristofs Broce. Zīmējumi un apraksti. Latvijas mazās pilsētas un lauki. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2007., 4. sēj., 173. lpp.
Pūka, T., Zunde, R., Zunde, I. Latvijas dārznieki no sendienām līdz 20. gadsimta nogalei. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010., 273. Lpp.
Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA). Fonds 1679., apr. 194., lieta 134.
Downloads
Published
How to Cite
Issue
Section
License
Copyright (c) 2023 Landscape Architecture and Art
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International License.
